Ar katru gadu maija mēnesis man iepatīkas ar vien vairāk! Ne tikai ar pirmajām atmiņām, ko atceros no skolas laikiem, kad klases audzinātāja itin bieži teica, ka man pavasaris galvā, bet ar skaistajām dabas pārmaiņām te pat dzimtenē! Kopš pēdējā bloga ieraksta pagājis kāds brīdis, bet nevarētu teikt, ka neesmu nekur bijis, vien trūkusi sajūta, ka piedzīvotais jāpieraksta digitālā formā, jo prātā piedzīvotie notikumi vēl liek par sevi manīt. Šoreiz par dabu te pat Latvijā, par vienu dienu, par to cik skaista ir Latvija pavasarī. Nevar nepiekrist Imanta Ziedoņa teiktajam: “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties.”
Dienas plāns ir vienkāršs! Dobeles ziedoši ceriņi un Abgunstes muiža, bet tiek veiktas korekcijas un plāni tiek mainīti procesā. Nē, mājās nepalieku, bet…
Kā apgalvo publiski pieejamā informācija, tad Dobelē, Dārzkopības institūta ceriņu dārzā, aplūkojama viena no lielākajām pasaules ceriņu kolekcijām. Kā īstam laimītes meklētājam ceriņu ziedos, tā ir iespēja, beidzot, tik pie lielā laimesta, un ar uzviju saēsties ceriņu laimītes! Tomēr šī iespēja slīd garām, jo nonākot pirmajā ieplānotajā galamērķī, saprotam, ka ielas ir pārbāztas ar mašīnām, un ceriņu laukus iekaro desmitiem, vai pat simtiem citu laimīšu meklētāju pulki. Es teiktu koordinētu un labi organizētu pulku, jo tas tiek darīts ar ģimenēm, kas braukušas pat no Lietuvas.
Vairāk informācijas par ceriņiem un citiem “Ziedu ceļiem” (kopā četras vietas) varat atrast te: Dobeles Ceriņi
Tiek vienprātīgi nolemts, ka uz ceriņiem noskatīsimies vien garāmbraucot. Ieteikums apmeklējumu ieplānot darbadienās, ja tas iespējams, jo tad protams būs daudz mazāks apmeklējums. Nav gluži tā, ka padodamies un braucam prom no Dobeles, bet izmetam olimpisko apli apkārt Dobeles pilij, izstaigājot pils teritoriju gan iekšpusē, gan ārpusē. Dienas gaismas kombinācija ar pavasarīgi saulaino laiku neliek vilties. Burvīgs skats un atmosfēra. Atrodoties pils iekšpusē nav redzama pati pilsēta, proti, pilsētas jaunās būves, un uz mirkli var noķert sajūtu, kā bija tad pirms aptuveni astoņiem gadsimtiem, kad pils tika uzcelta. No koka pils kalna galā, līdz akmens drupām mūsdienu pasaulē.
Tālāk mūsu ceļi ved uz Abgunstes muižu, kas sākotnējā plānā bija kā pasākuma “Itāļu pavasaris” noslēguma vietas apmeklējums, bet… Vēl viens “bet” vienkāršajam dienas plānam. Pirms muižas apmeklējuma pavirši iepazinos ar pašu muižas saturu, novietojumu kartē un citām detaļām. Pēc dažām bildēm sociālajos tīklos likās, ka būs labi – ir vērts apmeklēt un apskatīties! Par muižu pastāstīšu detaļās, jo biju un esmu patīkami pārsteigts. Atgriežoties pie minētā pasākuma, tad “Itāļu pavasaris” īsumā nozīmē to, ka dažādas itāļu mašīnas gan vecas, gan jaunas noslēdz savu pāris dienu izbraukumu muižas teritorijā (Informācija presē: “Itāļu pavasaris” gaidāms Zemgalē un noslēgsies Abgunstē). Mašīnas gan pārsvarā bija visai svaigas, un retro kategorijā ietilpstošās mašīnas varēja saskaitīt uz roku pirkstiem. Visas mašīnas bija Alfa Romeo tik viens maziņš Fiat-iņš blakus tām. Mašīnas vairāk izskatījās, kā stāvvietā nolikti transportlīdzekļi, un neizrādīja lielu apmeklētāju interesi, ar izņēmumu par tām dažām retro mašīnām.
Par pašu muižu. Viens īsts dārgakmens, ja to salīdzina ar pilsētas drūmajām blokmājām. Ja šāds ir rezultāts, tad man nav jautājumu, kāpēc pilsētnieki (tagadējie muižas īpašnieki) iegādājās šo muižu, darbojās pie tās, lai to restaurētu, un protams tur dzīvotu. Muižā regulāri tiek organizēti dažādi pasākumi, tajā pieejami nakšņošanas numuriņi, bet numuru vietā uz durvīm ir vārdi, kas raksturo istabu. Kā arī muižā iespējams spēlēt pasaulē populāro spēli “Izlaušanās”, proti, atminot noteiktas mīklas un uzdevumus, spēles dalībnieki var izkļūt no istabas. Vēl viena būtiska lieta, ko pieminēt par muižu, ir kaķi. Tie te ir ne tikai dzīvi, un vairumā, bet redzami gleznās ik uz stūra. Muižas apkārtne rada patīkamu mieru, noteikti vērts to apmeklēt. Es kā romantiski noskaņota būtne, noteikti ieteiktu vienu no numuriņiem, kur pārlaist nakti, lai baudītu muižas apkārtni gan rīta, gan vakara stundā. Vairāk informācijas par muižu var atrast viņu mājaslapā: Abgunstes muiža
Muiža apskatīta, var doties mājās, jo stundas lido ātri, ja ir laba kompānija un laiks lutina. Tomēr pa ceļam izbraucam caur Jelgavu, un veicam vienu olimpisko apli arī Jelgavā. Uzpildījušies ar saldējumiem, dodamies nelielā pastaigā uz Pils salā esošo skatu torni. No pils līdz skatu tornim šobrīd notiek ceļa labiekārtošanas darbi, bet tas nav šķērslis, lai nokļūtu galapunktā.
Skatu baudīšana, aktīva čalošana un mūsu ceļi ved mājup, lai noslēgtu vienu skaitu pavasara dienu. Vēlreiz sev atgādinot sākumā minēto Imanta Ziedoņa citātu.