Ziema atkāpusies, aiz loga biežāk redzama saules gaisma un dienas beidzot kļuvušas garākas par naktīm. Laiks doties ceļojumā. Filozofiskas pārdomas un mantu krāmēšana noslēdz dienu. Nakts palido ļoti ātri, kā arī pamostos netipiski agri. Vēl dienas darbi un varēs doties uz lidostu, lai sēstos dzelzs putna vēderā, kas nesīs uz siltajām zemēm. Dienas laikā iztukšots ledusskapis un atstātas domas par darbu. Laiks doties uz lidostu. Uz lidostu braucu izmantojot koplietošanas mašīnu. Sākumā liekas, ka būs patālu jāiet, bet kā no nekurienes uzrodas viena te pat aiz stūra. Tas gan nav pārsteigums, jo tā tās koplietošanas mašīnas mēdz darīt. Galamērķis ir Alikante, Spānijā, bet pa ceļam vēl viena pietura Stanstedā (Londona). Tā diemžēl nebūs pārsēšanās, bet gaidīšana uz nākamo lidojumu. Mans brauciens uz lidostu ir ātrs. Braucam kopā ar Valēriju, itālieti no iepriekšējiem bloga ierakstiem, kā arī lielisku sarunu biedru. Galamērķī mēs būsim ap 10 cilvēkiem. Tāds kā salidojums, kur ierodamies no dažādām vietām un dažādos laikos. Visus mūs vieno dejas. Koplietošanas mašīna nolikta, drošības kontrole izieta, laiks gaidīt pacelšanos, kas pienāk ļoti ātri. Sarunas, kas mijas ar tumsu aiz loga, liek pirmajai lidojuma daļai aizritēt ļoti ātri. Gandrīz skaidrās Latvijas debesis nomainās uz miglaino Angliju. Priekšā gara nakts lidostā, lai ar pirmajiem saules stariem celtos gaisā un dotos uz dienvidiem.
Nakts paiet ļoti ātri. Parasti tas notiek guļot, bet šoreiz puse nakts paiet sarunās, otra puse snaužot uz neērtiem soliņiem. Kārtējā drošības pārabaude. Šoreiz ejam caur aparātiem, kur no somām nav jāņem ārā nekas, pat šķidrumi. Vēl pēdējā uzgaidīšana, lai uzzinātu, kuri būs izlidošanas vārti un esam lidmašīnā, lai lidotu tuvāk dienvidiem. Viss lidojums paiet snaudā. Sapņos lido ēdiens un līst kafija, bet tas viss paliek iedomu pasaulē. Kājas skar Spānijas zemi.
Pirmais uzdevums ir izņemt nomas auto. Auto nomas kompānijas ir pirmais, ko var ieraudzīt vēl esot lidostā. Pašas automašīnas atrodas pāri ielai. Saziņa ar nomas pārstāvi ir angliski, bet Valērija prot spāņu valodu un visas mazās neskaidrības tiek noskaidrotas bez manas līdzdalības, jo esmu ārpus uztveres zonas. Pēc mašīnas izņemšanas pirmais galamērķis nav māja, kurā dzīvosim, bet ciemats (Bocairent) netālu no Alikantes. Pēc stundas brauciena visi satiekamies pie ciemata un dodamies pastaigā. Esam deviņi cilvēki trīs mašīnas.
Vadoties pēc google ieteikumiem mēģinam atrast kādu vietu, kur uzēst, bet pārsvarā viss ir ciet vai pieejami tikai dzērieni. Uzkodas nopērkam vietējā lielveikalā un tur pat uz ielas uzēdam. Ielas ir diezgan pustukšas, kā arī pats ciemats ir mazs, toties labā vietā ar skaistu un kalnainu apkārtni.
Nākamā pietura nākamais ciemats. Līkloču ceļš un pasakaini skati pa ceļam. Pa ceļam apstājamies, lai pavērotu apkārtni un dodamies tālāk.
Esam atbraukuši uz Gvadalesti (Guadalest), lai kāptu klintī, kur uzbūvēta pils. No augšas paveras burvīgs skats uz apkārtni, mūs ieskauj kalni. Pils pakājē redzams mākslīgi izveidota ūdens krātuve, kas ir smaragdzaļā krāsā. Augšā ir paliels vējš, bet tas netraucē baudīt apkārtnes skatus.
Saule sāk slēpties aiz kalnu malas un mums laiks doties māju virzienā. Sākumā izvēlamies nepareizu virzienu, drīzāk sākotnēji īsāko, kas iet cauri kalniem, bet tad griežamies atpakaļ un braucam pa citu ceļu un drīz vien pieslēdzamies lielceļam un naksnīgam lidojumam uz mājām. Uz Torrevjehu. Iepazīšanās ar telpām un istabu sadalījumu pa cilvēkiem.
Mājās pirmās kopīgās vakariņas, ko gatavo divi itāļi, Valērija un Nikolas. Pamatēdienu daudz nav jāmin, tā ir pasta. Atskats uz dienas piedzīvojumiem, nedaudz sarunu un laiks doties gulēt.
Diena sākas ar kopīgām brokastīm kaimiņu mājā, jo mēs dzīvojam divās mājas, un kopīgās ēšanas notiek vienā no tām. Mājas mums ir praktiski blakus. Dzīvojam privātmāju rajonā, kur visas mājas ir burtiski rindā. Mūsu grupas mājas šķir tikai viena cita.
Laikapstākļi mainās pa stundām, bet gaisa temperatūra ir visai stabila, ap 20 grādiem pa dienu.
Šodien dodamies iekarot Alikanti. Stundas brauciens un esam pilsētā. Uz ielas nolikt mašīnu ir praktiski neiespējami, jo vietu ir par maz, bet mašīnu par daudz. Stāvvieta ir vienā no pazemes stāvvietām, to te ir daudz.
Dodamies uz vietējo promenādi un sagaidām visus grupas biedrus. Esam septiņi, jo Danai bija jānokārto vietējās darīšanas, un viņa mums pievienosies vēlāk, kā arī Nikolas palika mājās. Pastaiga gar jūras krastu. Esam gatavi doties uz vietēju pilī, arī kalna galā. Šī gan ir daudz lielāka, kā Gvadalesta, un šī ir praktiski blakus jūrai. Jūra, pilsēta un kalni. Viss izskatās burvīgi. Dabas radītās krāsas ir tik skaistas un neikdienišķas, ja tās salīdzina ar Latvijas klimatu.
Pēc kārtīgas pastaigas nepieciešams uzēst. Esam relatīvi liels bars, un daudz nedomājot meklējam tuvāko kafejnīcu, kur ir vieta astoņiem cilvēkiem. Ēdienu sarakstā dažādi otrie ēdieni un tapas. Nevarētu teikt, ka bijām sajūsmā par ēdienu, kādam garšoja, kādam likās pliekani. Izsalkums ir remdēts. Mūsu grupa sadalās pa daļām un dodamies vēl nedaudz apskatīt pašu pilsētu. Nogaršojam vietējos saldumus, jeb čurros. Nedaudz kraukšķīgi mīklas produkti, kas vārīti eļļā. Čurros ēdam kopā ar karstu šokolādi. Šokolāde šķiet nedaudz ūdeņaina, bet paši čurrosi ir labi. Čurrosi ir attāli radinieki latviešu žagariņiem.
Vēl nedaudz pastaigas un dodamies uz stāvvietu, lai brauktu mājās. Lielceļš, deviņi apļveida krustojumi ar otro izeju un esam mājās. Šis ceļa posms bieži tiks izmantots, un navigācija tik daudz reizes atkārtoja izejas virzienu, ka tos bija vēlme saskaitīt.
Kopīgo vakariņu laiks. Pa virtuvi darbojas Nikolas, jo viņš bija palicis mājās. Šodienas plānā zivs, dārzeņi un foto atskats no Ketijas fotokameras. Vietējais vīns, sarunas par nākamās dienas plāniem un miega pauze.
Piektdienu sākam ar došanos uz vietējo tirgu. Vēlamies iepirkt dārzeņus un augļus nākamajām ēšanas reizēm. Tirgus ir liels placis, kas aptuveni sadalīts trīs daļas. Stāvvieta, ēdamās lietas un drēbes. Drēbes brīžiem atgādina kaudzē samestas lupatas. Tirgū ir gan daudz tirgotāju, gan pircēju. Uz tirgu devāmies ar divām mašīnām, katra no tām nopirka sveramās olīvas. Aptuveni četrus kilogramus. Ļoti daudz un dažādas. Asas, maigas, ar un bez kauliņiem. Ēdīsim tās tuvākās dienas gan brokastīs, gan vakariņās.
Pēc tirgus dodamies nolikt sapirkto un plānojam doties uz pludmali. Laiks šķiet saulains. Ierodoties pludmalē tā ir praktiski tukša un ir vēss, ūdens ir auksts un neviens nepeldas. 20 minūšu laikā pēc ierašanās debesīs nomācas un mums rodas vēlme doties prom. Super īsa sauļošanās pauze. Nikolas uz pludmali vēlējās braukt ar riteni, bet viņš pat netika līdz pludmalei, jo mēs jau taisījāmies atpakaļ. Ātra pārģērbšanās un brauciens uz Kartahenu. Šoreiz visi kopā. Visi deviņi un trīs mašīnas.
Uz Kartahenu braucam aptuveni stundu. Vēl viena pilsētiņa jūras krastā. Pati pilsētiņa labi izskatās no attāluma. Apskatām dažus vietējos tūrisma apskates objektus. Šovakar pilsētā notiek lielās piektdienas svētku gājiens. Pilns ar cilvēkiem un vēl vairāk pašu gājiena dalībnieku.
Dienas šķiet ļoti īsas un laiks lido ļoti ātri. Dažas apskates vietas, ēšanas pauzes un diena beigusies. Gājiena apskatei veltam aptuveni pusstundu un dodamies uz mašīnu, lai brauktu mājās. Daļa grupas apskatei veltīja vēl mazāk laika. No Kartahenas izbraucam neilgi pirms deviņiem.
Vēl dienas plānā vakariņas, vīns un Ketijas foto atskats. Nākamās dienas apskates objekti tiek piedāvāti no Danas, jo viņai būs dzimšanas diena. Brokastis būs otrā mājā, un mēs gatavojam rīta pārsteigumu Danai. Viņai par to nav ne mazākās nojausmas.
Sestdiena sākas ar ļoti saulainu rītu. Klājam galdu ārā. Svētku galds. Pankūkas ar svecītēm. Svētku baloni un dāvana. Dana izskatās patīkami pārsteigta. Pārsteigums izdevies.
Blakus mūsu mājām ir baseins. Daļa no mums dodas rīta, drīzāk pusdienas peldē. Diena sākusies lieliski. Laikapstākļi izskatās daudzsološi, bet tie ir maldinoši, jo drīz vien sāk smidzināt. Visa atlikusī diena būs līdzīga.
Kāpjam mašīnās un dodamies uz apskates objektiem. Brauciens ir patālu. Ap 120 kilometriem. Pirmā apskates vieta ir starp klintīm, ko savieno trīs tilti. Viens dzelzceļam, pārējie automašīnām. Pa akmeņainu taku nonākam zem tiltiem un pēkšņi dzirdam spiedzienus. No tilts lec ar gumiju. Daži lēcēji ir ļoti klusi, iespējams nav spēka. Foto pauze, grupas foto un dodamies tālāk. Dodamies uz jūras pusi. Laikapstākļi paliek sliktāki, smidzina, bet personīgi man ir silti.
Uzbraucam vietējās klints augšā, no kuras paveras skats uz apkārtni. Tālākie kalni ir mākoņos, smaragdzaļā jūra blakus un pamatīgs vējš. Lielākā daļa grupas ātri vien padodas un iet atpakaļ uz mašīnām. Es ar Miku turpinu ceļu līdz augšai. Pāris foto un varam doties lejā. Pirmā padevās Valērija, jo viņai visvairāk salst. Ejot lejā redzam, ka mājup aizbrauc Dana un Aleksandrs, jo viņiem vakarā paredzētas svētku vakariņas. Pārējie vēl paliek vietējā pilsētā. Es vēlos apskatīt vēl vienu tuvumā esošo klintī. Manā mašīnā ir Valērija un Nikolas. Nikolas vēlas ātrāk uz mājām un pārsēžas pie Mikus. Es ar Valēriju dodamies īsā pastaigā gar klinti. Lietus sāk atkāpties un tālumā redzami saules stari, kas cenšas izlauzties starp mākoņiem. Līdz pašai takas augšai neejam, jo Valērijai ir auksti. Man joprojām silti, bet vējš varētu būt mazāks. Sāk satumst un laiks doties uz mašīnu.
Mums par pārsteigumu mājās ierodamies pirms Mikus, proti, pirms Nikolasa, kurš gribēja tikt ātrāk mājās. Mums nav atslēgu, bet mūs ielaiž Ketija, jo atbrauca ar Danu un Aleksandru. Arī Endija atbrauca ātrāk. Mēs kāpjam pāri žogam, jo Ketija nezina vai viņai ir ārējās sētas atslēgas. Esam iekšā. Drīz vien ierodas Mikus, Paula un Nikolas. Esam gatavi vakariņām. Šovakar ēdam to, kas palicis pāri no iepriekšējās dienas, ar papildinājumiem. Pēc maltītes foto atskats, sarunas un miega pauze.
Klāt nesteidzīgs svētdienas rīts. Ļoti vēlas brokastis. Šonakt tika pagriezts pulkstenis vienu stundu uz priekšu. Daļa dodas uz tirgu, daļa uz kādu veikalu, kas ir atvērts, jo svētdienās tie pārsvarā ir ciet. Es palieku mājās un pierakstu aizvadīto dienu notikumus. Endija ar Valēriju meklē kādu apskates vietu vai arī vietu, kur vakariņot…
Nolemjam doties uz īsu pastaigas taku. Laika prognozes sola, ka iespējams nelīs. Mājās paliek Dana ar Aleksandru, braucam ar divām mašīnām. Pa ceļam, solīto laika prognozi, sākam apšaubīt, jo sāk līt. Sasniedzot galamērķi, kas bija stundas braucienā, laiks joprojām nav iepriecinošs. Vējš un nedaudz smidzina. Izvēlētā taka (tā iet garām šim objektam – Nacimiento de Fuente Caputa) būs ar vismaz 100 metru kāpumu. Sākumā ejam pa akmeņiem un aizaugušiem līkločiem, pēc izskata tā varētu būt bijusi upe, vai joprojām ir lielāku nokrišņu periodā. Apkārtnes skaistumu nav viegli ietērpt vārdos, to jāredz klātienē vai vismaz bildēs. Pēc džungļu posma pieslēdzamies asfaltētam ceļa posmam. Vēl vairāk kā puse jānoiet, bet ceļš ir viegls un laiks daļēji noskaidrojas. Kalna augšā satiekam arī citus soļotājus. Nolemjam pielikt soli, lai vēl pirms tumsas paspētu aizbraukt uz vēl vienu apskates vietu, kas ir 40 minūšu brauciena attālumā. Ļoti noder iepriekšējā naktī pagrieztā stunda.
Pēc pastaigas dodamies uz nākamo vietu. Smaragdzaļu ūdeņu karjeras, ko ieskauj kalni (Mirador de Librilla). Debesis klāj mākoņi un saule knapi tiem tiek cauri, bet jau dodoties prom saule sāk krāšņu gaismas spēli ar kalniem un mākoņiem. Apstājamies pusceļā, lai vēl kādu brīdi pabaudītu skatu.
Laiks braukt mājās, bet pirms tam iebraucam Mursijā, pilsēta pa ceļam uz mājām, lai uzēstu. Pirmās, gandrīz visu, kopējās vakariņas ārpus mājām. Uzkodas, otrais un milzīgs deserts. Pēc ēšanas neliela pilsētas pastaiga. Ēdiens nosēdies. Braucam gulēt.
Jauna nedēļa sākās ar pilnīgi skaidrām debesīm un siltu laiku, beidzot. Kopējas brokastis. Šodien mājās (uz īstajām mājām) dodas Mikus un Paula, kā arī Valērija dodas uz citu pilsētu. Paliksim seši, bet ne uz ilgu laiku.
Pēc brokastošanas dodamies uz baseinu, kāds peldas, kāds sauļojas, kāds uz to visu skatās. Endija atnes saldējumus. Saule ik pa laikam slēpjas aiz mākoņiem. Atvadas no Mikus un Paulas.
Nesteidzīga pēcpusdienas baudīšana beidzas ar izbraucienu uz vietējām sāls ieguves vietām, kur ūdens ir rozā krāsā. Braucam trijatā, es, Ketija un Endija. Nikolas paliek mājās. Aleksandrs ar Danu brauc mainīt mašīnu, pa ceļam aizvedot Valēriju. Jūras krastā ir spēcīgs vējš, bet ir silts. Rozā ūdenstilpnes, sāls kaudzes un saulriets. Varam doties mājup. Pa ceļam iebraucam lielveikalā, lai iepirktos – drēbes meitenēm, tikmēr es daru to pašu, bet beigās neko nenopērku. Nikolas mūs sagaida ar vakariņām. Bilžu atskats un ceļš uz gultu.
Dienu sākam nepilnā sastāvā. Vēlās brokastis. Kā katru dienu. Plāns braukt uz ūdenskritumu (Fonts de l’Algar), kas atrodas vismaz pusotras stundas brauciena attālumā. Braucam ar vienu, pilnībā nokomplektētu, mašīnu. Pirmo dienu esmu izbraucienā, kurā neesmu pie stūres. Varēs pasnaust un pavērot apkārtni. Rīta brauciens paiet ātri un varam doties izlūkos, kā tad tie ūdeņi krīt. Teritorijā ir ieejas maksa. Nav ļoti iespaidīgas krāces un ūdens spēles, bet teritorija ir labi iekoptā, izejama ikvienam. Ir vieta piknikam, var peldēties. Pēc teritorijas apskates nedaudz uzēdam blakus kafejnīcā. Laiks ir lielisks.
Varam braukt mājās uz pēdējo vakaru pirms pārbrauciena uz citu naktsmītni, kur mums pievienosies vēl trīs cilvēki.
Atbraucot uz Torrevjehu, braucam iepirkties uz lielveikalu. Sapērkam daudz lietu, meitenes ļoti daudz kosmētikas, pārējie neatpaliek.
Vēl pēdējā vakara pastaiga uz vietējo pludmali, kur ierodamies tieši uz saulrietu. Saule riet pilsētas pusē, skats tik un tā ir labs. Vakariņās taisām un ēdam visu, ko neņemsim līdzi. Nākamās dienas plāni ir vareni. Gribam celties agrāk, bet plāni izjūk, tiklīdz atnāk rīts.
Kā nu kurš, kāds jau sakrāva somas pa nakti, kāds no rīta. Brokastis un pilnas mašīnas ar mantām. Katrā mašīnā pa trīs cilvēkiem un esam ceļā…
Lasīt vēl: 2. daļa