Izlaušanās no Latvijas rudenīgā laika, kad koku lapas redzamas gandrīz visos varavīksnes toņos, bet jau ir vienu soli no tā, lai pamestu koku zarus un noklātu zemi. Aukstums Latvijā tā īsti vēl nav atnācis, bet jau kādu laiku nav arī vasarīgā siltuma, kad pa ielu varēja pastaigāties t-kreklos. Ceļš uz Sicīliju sākas ar domām par rudeni, jo gan reālā pasaule, gan virtuālā ir pārbāzta ar rudens skatiem. Katrs, kuram ir telefons ar kameru ir iejuties fotogrāfa lomā un iemūžina visu, kas atgādina rudeni.
Laika prognozes galamērķi nav pašas labākās, bet diennakts vidējā temperatūra būs augstāka. Katrā no gadalaikiem var atrast sev tīkamas lietas, bet rudens noteikti nav manā gadalaiku topa trijniekā, tāpēc lidojums uz Sicīliju ir tieši laikā.
Arī šoreiz, mūsu grupa ir paliela. Būsim 10 cilvēki, daļa pārklājas ar iepriekšējā Sicīlijas apmeklējuma ceļotājiem. Vieta būs tā pati, jo braucam pie Nikolasa. Būs iespēja kārtīgāk apskatīt apkārtni, varbūt pat nokļūt vulkāna augšpusē.
Lidojums pēc būtības aizņems visu dienu, jo izlidojām pēcpusdienā, dienas pirmajā pusē vēl ir ikdienas darbi un viss notiek nelielā steigā. Lai arī mantas esmu sakrāmējis jau iepriekšējā dienā, lidojuma dienas rītā nepietiek laika pat padzert kafiju un uzēst. Varēšu pārkāpt itāļu tradīcijas un dzert kafiju ar pienu pēcpusdienā.
Tuvojoties Itālijai caur lidmašīnas logiem ielaužas vasara. Jau paceļoties virs mākoņiem tā baltā gaisma rada siltas sajūtas, bet lidojot vairāk uz dienvidiem to papildina dzeltenās nokrāsas. Droši varu teikt, ka man patīk, jo rudenīgais pelēcīgums mani neuzrunā. Labi, ka šis gadalaiks ir tikai daļa no gada, tas, kā jau var saprast nav mans mīļākais gadalaiks, bet tas ļauj novērtēt citus gadalaikus mūsu platuma grādos.
Piezemēšanās. Lidosta. Nomas auto. Esam gatavi doties uz mūsu dzīvesvietu turpmākajām dienām. Esot lidostā, vēl ir gaišs, bet sasniedzot māju – tumsa ir klāt. Vakara plāni nav lieli. Visi ir izsalkuši, un nolemjam doties uz vietējo kafejnīcu/restorānu, lai kārtīgi paēstu. Pirmā ceļojuma pasta, kādam citam cits ēdiens, bet kopumā visi paēduši un apmierināti.
Atgriežoties mājās maza diskusija par to, ko darīt nākamajā dienā, bet kopumā var teikt, ko laiks gulēt, atpūsties no pārlidojuma un rīts nāks ar gudrību.
Rīti mums sākas diezgan vēlu, bet nav pamata arī steigties. Ap desmitiem visi esam gatavi, lai neko daudz nedarītu. Šodien pludmales diena, kas nozīmē, ka nebūs daudz jākustas.
Pirms došanās uz pludmali, dodamies uz veikalu, lai iepirktu pārtiku tuvāko dienu brokastīm un vakariņām. Saraksts ir garš, kā arī ēdamo lietu daudzums ir liels priekš 11 cilvēkiem. Mēs 10 no Latvijas, tai skaitā divi itāļi Nikolas un Valērija, kā arī Nikolasa tētis. Divas mašīnas, divi iepirkšanās punkti un viss ir sapirkts. Laiks pludmalei.
Laiks Sicīlijā ap šo gada laiku ir nepastāvīgs, var bieži līt lietus, var arī būt diezgan karsts. Pludmales dienai mums ir labs laiks. Lietus nav un temperatūra saulē ir atbilstoša. Protams īstā pludmales sezona te jau ir beigusies, bet latviešiem tā ir pietiekama. Pludmale te ir akmeņaina, ar basām kājām nav ļoti patīkami, bet ūdens un viss pārējais ir lielisks. Kā jau ne-sezonā, cilvēku pludmalē ir ļoti maz, apmēram tik cik Latvijā ziemas peldes piekritēji un mēs.
Tuvojoties vakaram un izsalkumam dodamies uz mājām, lai gatavoti paši savas pirmās vakariņas. Nē, tā nebūs pasta, bet kartupeļi cepeškrāsnī un dažāda veida gaļas, dažas no tām tiek ceptas uz grila. Rosība pa virtuvi ir neizbēgama.
Saule te riet jau nedaudz pāri sešiem. Visi vakari tika aizvadīti jau nakts aizsegā, kur mūsu mājas pakājē redzamas vietējās pilsētas gaismas. Skaists skats ne tikai dienā, bet arī naktī.
Vakariņu laikā cenšamies izplānot nākamās dienas plānus, lai prognozētu aptuveno celšanās laiku un braukšanas virzienu. Plāns gatavs. Visi paēduši. Kā arī došanās gulēt ir ļoti savlaicīga, vismaz manam ikdienas ritmam, tās pat ir dažas stundas klāt pie miega.
Labrīt saulainā Sicīlija! Jauna diena sākas ar lielisku laiku. Etnas kalns daļēji redzams, bet drīz vien to ieskauj dažāda veida mākoņi. Dienas plāns ir doties uz Taorminu. Daļa no līdzbraucējiem jau tur bija iepriekšējā reizē, bet toreiz mēs lielu dienas daļu pavadījām pludmalē, tāpēc šoreiz būs laiks pašai pilsētai.
Uz Taorminu nav jābrauc ilgi, jau pēc aptuveni 30 minūtēm esam klāt un uz pilsētas centru braucam ar pacēlāju, mašīnas atstājot tuvāk pludmalei. Kā jau rakstīju, šobrīd ir ne-sezona, ne tikai cilvēki, bet arī mašīnu ir mazāk. Iepriekšējā reizē bija grūti atrast vietu, kur noparkoties, šoreiz tas bija viegli, kā arī pašā pilsētā būs diezgan daudz cilvēku, bet ne tik piebāzts kā tūristu sezonā.
Pirmais apskates objekts ir amfiteātris, viena no populārākajām pilsētas apskates vietām. Ieejas biļete maksā 12 eiro par personu. Brīnišķīga vieta. No jūras puses saulains, kalnu pusē nomācies un draudīgs skats. Kopā izskatās ļoti labi.
Pēc amfiteātra apmeklējuma veltam laiku pilsētas apskatei, bet ar limitētu laiku, jo stāvvietu rezervējām trīs stundām, ar domu doties uz vēl kādu pilsētu. Pastaiga un kāds vietējais našķis. Laiks doties uz pacēlāju, lai brauktu lejā un brauktu tālāk.
Nākamā pilsēta ir Mesina. Ja Toarmini ir tāda tūristu orientēta, tad Mesina ir daudz klusāka, bet vēsturiski bagātāka. Daudz skaistu ēku. No pilsētas redzams kontinents, jeb Itālija otrpus kanālam, kas šķir Sicīliju no pārējās Itālijas.
Pirms pastaigas pa pilsētu laiks uzēst. Katram sava veida pasta un enerģijas rezerves atjaunotas. Mana pasta bija La Carbonara, un pievienotā mērce man šķita ļoti garšīga. Vajadzēs atkārtot.
Tālākais plāns ir nesteidzīga pastaiga pa pilsētu, ko arī darām. No pilsētas augstākās daļas paveras lielisks skats uz jūru. Diemžēl saulriets ir otrā pusē kalniem, un mēs to neredzam. Aizbraukt uz otru pusi vajag kādas 20 minūtes, bet saulriets šajā dienā ir ap sešiem, un mums nav daudz laika, lai to realizētu. Tumsa atnāk ātri, vēl pēdējais gājiens pēc saldējuma un varam braukt mājās. Viena no mašīnām aizbrauc nedaudz ātrāk un saldējums ir palicējiem. Saldējums te ir ļoti garšīgs. Pērc kur gribi, visur labs un izvēle plaša.
Mājās bija palikuši Andrejs un Nikolas. Viņi bija vakariņu šefpavāri. Nikolas šefpavārs un Andrejs asistents. Milzīgs katls ar pastu, dažas piedevas un vīns. Ēšana, sarunas un diena strauji noslēdzas. Mazās sarunas par nākamo dienu – naktsmiers.
Jauna diena, jauni piedzīvojumi. Šodien dodamies uz dienvidiem, uz mazākām Sicīlijas pilsētām. Pirmā mūsu ceļā ir Acireale. Brīnišķīgs laiks un nesteidzīgas pastaigas. Apskatām vietējo parku. Dažas šķērsielas. Klāt pusdienlaiks, jo laiks šādā gaisotnē rit raitāk.
Pirms apsēsties pie pusdienu galda, pāri ielai uzkāpjam baznīcas tornī, lai apskatītu pilsētu no augšas. Sākotnējā doma bija apēst kaut ko saldu, varbūt saldējumu un viss. Bet drīz vien ideja pārvērtās par kārtīgām pusdienām, kur katrs izvēlamies picai līdzīgu ēdienu, dzērienus un kaut ko saldu. Pēc enerģijas uzņemšanas dodamies uz nākamo pilsētu – Aci Trezza.
Pastaiga pa pilsētas promenādi, ostu un pelde, tas viss tuvojoties saulrietam. Pēdējā lieta, ko vēlamies šodien izdarīt ir aiziet uz netālu redzamo pili jūras krastā – Aci Castello. Pils ir ierīkota kā muzejs, jo savu sākotnējo funkciju vairs nepilda, kā arī tā ar laiku jau ir nedaudz samazinājusi savus sākotnējos izmērus. Dodoties uz mašīnām, saule sāk skart horizontu. Brīnišķīgs saulriets un tumsas apsaukti varam doties uz mājām, lai nākamo dienu pavadītu piemājas dārzā – visi strādāsim citronu un apelsīnu dārzā. Vakariņas, miegs un aptuvens celšanās laiks, lai vilktu cimdus zāģētu, cirstu un vilktu zarus.
Šo nākamo dienu varam saukt par daļēju darbdienu, jo pāris stundas darbojāmies pa zaļumiem. Tām sekoja pirmās pusdienas mājās, jo līdz šim visas ēdienreizes pa dienu bija ārpus mājas. Pēc paēšanas daļai ir vēlme doties nopeldēties, uz jūru protams. Pēc jūras neizpaliek arī saldējums. Saldējuma vieta ir lieliska, to apmeklēsim arī turpmākās dienas. Vakars bez vakariņām, iztiksim ar uzkodām, jo vēlamies doties gulēt nedaudz laicīgāk. Plāns doties uz pastaigu taku pie Etnas.
Dienas cēliens sākas jau septiņos, bet naktī pulkstenis bija jāpagriež stundu atpakaļ, tāpēc miegs bija pietiekams. Pastaigu takas sarežģītība mums nav zināma, zinām tikai augstuma atšķirības un kilometrus. Realitātē takas sākums bija ļoti sarežģīts ar stāvu kāpumu, tālākais posms bija nedaudz vienkāršāks, bet beigas jau vieglas, ja salīdzina pret sākumu. Laiks iešanai bija ļoti patīkami atvēsinošs, bet mākoņi neļāva izbaudīt apkārtnes skatus. Vien brīžiem un daļēji varējām aptvert cik augstu atrodamies un kāds skats paveras aiz mākoņiem. Latvijā mēs šos mākoņus sauktu vienkārši par miglu, bet mūsu pastaigas augstums bija no 1500 līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa. Dažiem no mums bija vēlme doties augstāk, bet to iespējams citu dienu vai citu ceļojuma reizi.
Brauciens uz Etnu mums aizņēma lielāko dienas daļu. Pirms došanās uz mājām, braucam jau uz mums labi zināmo saldējumu kafejnīcu. Saldējums un saldumi. Varam uz garšīgas nots atgrieztas mūsu rezidencē. Vēl pilnam dienas komplektam vakariņas. Nākamo dienu sāksim ar tālāko ceļojuma izbraucienu.
Saulains rīts un pirmie lielie sastrēgumi. Esam ceļā uz Sirakūzu (Siracusa). Labi, ka šobrīd nav aktīvā tūristu sezona, jo stāvvietas Sirakūzā ir pilnas pat šobrīd. Noparkojamies un dodamies uz Ortīgijas (Ortigia) salu, kur tiks pavadīta lielākā dienas daļa, jo dienas gaišais laika šobrīd ir mazāks par tumsu, kas apgrūtina pilsētu apskati, nemaz nerunājot par apskates objektiem ārpus pilsētas.
Ejam izteiktā tūristu maršrutā. Tirdziņš ar suvenīriem. Populārākie objekti. Skaistās ieliņas. Skaista vieta pastaigai. Brīžiem uzmācīgi tūristu atrakciju piedāvātāji. Laiks pusdienām.
Mana pusdienu izvēle sākumā bija cita, bet konkrētais ēdiens vairs nebija piedāvājumā, tā nu uz ātro izvēlējos vistu ar kaut ko… atnesot šo kaut ko, tā bija vārīta vistas kāja un varbūt nedaudz apcepta. Blakus traukā nedaudz rūgteni salāti. Droši varu teikt, ka šī bija nebaudāmākā ēdienreize ceļojuma laikā.
Jūtami sāk tuvoties tumsa. Līdz saulrietam palikusi viena stunda. Saule riet 17:05. Daļai no grupas ir vēlme doties nopeldēties. Tā arī darām un braucam uz attālāku pludmali, lai ieraudzītu kaut ko no saules, jo šajā krastā ir saullēkti, bet saulrieti redzami sauszemes izvirzījumos. Plāns realizējas daļēji, jo izvēlētā teritorija nav brīvi pieejam. Saulrietu redzam, bet peldēt tā arī neviens neiet.
Tumsa ziņo par laiku doties mājup. Viena mašīna tā arī dara. Otra, tā kurā esmu es, mēģina vēlreiz iebraukt Sirokūzā, lai apskatītu kādu no vēsturiskajiem amfiteātriem, bet ir par tumšu, kā arī tie atrodas ierobežotā teritorijā, kas jau ir slēgta. Arī mēs dodamies uz mājām.
Vakariņās kartupeļi, grilēta gaļa un vīns. Kā Latvijā, bet ne Latvijā. Sarunas par dienas laikā redzēto, par nākamās dienas plāniem. Rīt Valērijai ir dzimšanasdiena. Dāvanu viņai atvedām no Latvijas.
Rīts sākas pēc plāna. Deviņos visi ir pie galda un no stūra iznāk torte un degošas svecītes. Valērija priecīgi nopūš sveces. Pēc itāļu tradīcijām pārlauž vienu sveci un ievēlas vēlēšanos. Tiek atsaiņota dāvana. Prieks un smaidi. Laiks kopīgi uzēstu brokastis un kūku.
Dienas plānos doties uz kalnu upi (Alcantara), kur brist pa aukstu ūdeni. Ūdens nav tas patīkamākais elements, bet pats piedzīvojums un skats ir tā vērts. Ja salīdzina ar iepriekšējo reizi, tad šoreiz ūdens bija siltāks. Vēl nelielas pastaigas pa upes piekrasti un esam gatavi doties uz netālu esošo kalnu ciemu (Castiglione di Sicilia).
Ciematiņš ir omulīgs un diezgan kluss. Tādu šajā apkārtnē ir daudz, jo mājas restaurēt nav izdevīgi un ciemi lēnām paliek tukšāki un ēkas pamestākas. No kalna gala paveras ielejas un kalnu kopskats. Vēl pāris līkumi un dodamies pēc saldējuma, uz jau zināmu saldējuma veikalu.
Pēdējie dienas saules stari tiek pavadīti pie jūras. Vēl mentāli un fiziski jānobriest vakara ēdienreizei, kas būs mūsu mājas kaimiņu restorānā. Būs ļoti daudz jāēd.
Pirms lielās ēšanas ir nedaudz laika nosnausties, ko liela daļa arī izmanto. Pēdējās skaistumkopšanas lietas un visi dodamies vakariņās. Daudz un dažādas jūras veltes. Man vislabāk garšoja kalmāri un astoņkāji, kā arī zobenzivis bija laba. Ar pilniem vēderiem varam doties pie naktsmiera un iesākt ceļojuma pēdējo dienu.
Pēdējā dienā vēlreiz dosimies uz Etnu. Tikai šoreiz no ziemeļu puses, citas takas citi skati, kā arī laiks šodien lutina un ārā spīd saule, mākoņi ir tikai nedaudz, tie visticamāk ir iepriekšējās takas pusē un Etna tos bloķē.
Pēc pastaigas dažiem no mums jūtams iedegums. Pēdējās vasaras zīmes, jo laika prognoze Latvijai sola slapju sniegu un vēl kaut ko nebaudāmu. Pastaiga noslēdzas ar braucienu pēc saldējuma. Vieta tā pati, saldējums tas pats. Šodien izmēģinu atlikušās garšas. Pat kafejnīcā ēdam kā svētkos. Saldējums, saldumi un kafija. Pirms saule pazūd aiz vulkāna, dodamies uz pludmali, lai dienu noslēgtu Vidusjūras ūdeņos.
Pēdējās vakariņas, protams, tikai šajā ceļojumā. Varam atgriezties pie klasikas. Uz galda tiek likta pasta.
Vēl pēdējie mantu kārtošanas darbi, neliela tīrīšana un dažas stundas miegam, lai atgrieztos Latvijā. Uz Latviju nelidojam visi, daži paliek vēl uz dažām dienām.
Klāt Katānijas lidosta. Lidojums caur Sofiju uz Rīgu.
Latvija. Mājas.