Visam ir sākums, bet to ne vienmēr atceras. Gluži kā pirmais solis uz mēness. Ne visi zina, kurš tas bija, ne visiem to vajag zināt. Tomēr, ja esi šī pirmā soļa īpašnieks, nebūtu slikti atcerēties šo spilgto notikumu pat pēc 50 gadiem.
Nē, šī nebūs ziņa par senu un nozīmīgu cilvēces notikumu. Šī ziņa ir kā salīdzinājums maniem dzīves notikumiem. Šobrīd es sevi diez vai varu saukt par ceļotāju, lai gan vēlētos tāds būt. Protams kaut kādā ziņā es tāds esmu mūsdienu izpratnē, jo man nav pat jāiziet no mājas, lai apceļotu visu pasauli, bet šī digitālā ceļošana nesniedz to prieku un atmiņu bagāžu, ko var sniegt īsta ceļošana.
Es būšu īsts!
“Es būšu īsts!” skan kā jauna gada apņemšanās, un īstu tradīciju garā, šāda apņemšanās būtu jāatliek vismaz uz vienu gadu, tāpēc šī nebūs apņemšanās, ko atlikt. Tas būs moto, ne tāds, uz kura dzīties pretī vējam, bet tāds, kas viegli nes un sagādā patīkamas atmiņas.
Cilvēka dzīve ir kā mirklis plašajā pasaulē. Un manā ieskatā, ja šo mirkli gribas izdzīvot vēl un vēl, tad tā dzīve ir nodzīvota sasodīti labi. Tāpēc tā jāpiepilda ar tādiem notikumiem, kas pastiprinātu šo “vēl” sajūtu. Un šoreiz tā ir ceļošana, notikumu digitāla dokumentēšana un lielisku sajūtu ķeršana!
Ievads ir norunāts. Zemais starts ieņemts. Laiks atskanēt starta signālam!
Pow!