Parīzē tuvojas ātri, kā sapratu no ceļabiedra, tad vilciens pa ceļam bija apstājies uz 20 minūtēm dēļ elektrības problēmām un Parīzē ieradāmies ar mazu laikā nobīdi, kas mums neko neizsaka, jo šodien ir brīvā pārbrauciena diena, lai nekur nebūtu jāsteidzas.
Vilciena stacija liela (Gare Du Nord), bet viss labi saprotams. Skats telefonos, lai saprastu, kur atrodas mūsu hotelis un metro. Mini plāns, ko darīt pāris stundas pirms varēs ierasties hotelī. Iepazīstam metro līkločus, labi noder Londonas metro pieredze, jo jau pirmajās minūtēs ir skaidrs, kā te viss strādā. Mīnus Parīzes metro ir tāds, ka metro zīmītes uz ielām ir slikti pamanāmas, sīkums, bet visa iešana pazemē pārsvarā ir pa kāpnēm. Ar koferiem nav ērti, bet mēs tiekam galā. Kā plusu var minēt, ka ir pieejams internets, kas garākos braucienos var noderēt. Dienas plāns ir pavisam vienkāršs. Pa ceļam uz hoteli apskatam Eifeļa torni un Triumfa arku, kur vēl plāns atgriezties, bet šodien tikai īsinām laiku un apskatām objektus garām ejot. Cilvēku ir daudz. Uz dažām ielām pat ļoti daudz.
Līdz hotelim nokļūstam vēlreiz izmantojot metro. Jāmin vēl viena metro atšķirībā ar Londonu. Te trūkst tā saucamo apļa līniju metro, kas nozīmē nedaudz lielāku braukāšanu pa stacijām, lai sasniegtu mērķi. Hotelis sasniegts, kur mūs ielaiž tikai pēc noteiktā laikā. Pauzi izmantojam, lai vietējā kafejnīcā iedzertu kafiju un kaut ko uzēstu. Kad beidzot esam hoteļa numuriņa, it kā ir vēlme vakarpusē atgriezties centrā, bet nogurums dara savu un visu vakaru noguļam, kas principā ir labi, jo nākamā diena būs gara.
Kā paredzēts, diena sākās agri un ir gara. Jāceļas ap pieciem no rīta. Steigties nevajag. Var lēnām sataisīties un doties uz nomas auto punktu, kur rezervēta mašīna uz divām dienām. Izmantojam nomas auto kompāniju Avis (kas faktiski ir tā pati Budget). Auto nomas pirmais mīnus – ierodoties nomas punktā nākas gaidīt gandrīz stundu, jo nestrādā karšu terminālis un nevar iekasēt depozīta samaksu. Depozītu jāmin kā otro mīnusu, jo rezervācijā bija teikts, ka depozīts būs 110 eiro, bet realitātē bija 300. Vēl ir trešais mīnus. Braucot uz pirmo apskates objektu, no kartes tiek ieturēti papildus 90 eiro, bez nekādā paskaidrojuma par ko tas ir. Informācija tiks noskaidrota vēlāk, jo klāt pirmais apskates objekts, pēc gandrīz piecu stundu braukšanas no Parīzes (pa vidu bija mazas kafijas pauzītes). Laiks apskatītu Monsenmišelu (Mont Saint-Michel). Klosteris uz klints, ko ieskauj ūdens. Šajā apmeklējuma laikā ūdens ir atkāpies, bet skats tik un tā ir iespaidīgs. Gan no attāluma skatoties uz klosteri, gan no klostera uz apkārtējo dabu un jūru. Klostera pakājē ir daudz suvenīru veikaliņu un kafejnīcas. Augstākais apskates punkts skaitās pats klosteris, kam ir maksas ieeja. Visu pakāji un apkārtni var vērot bez ierobežojumiem. To skata burvību bildes ielikt visticamāk nevar, bet šeit ir vērts atbraukt! Ar visu uzēšanu un apskati tiek patērētas aptuveni trīs stundas.
Var doties tālāk. Nākamā pietura Omaha pludmale, kas ir slavena ar otrā pasaules kara notikumiem, un tā saucamo D-dienu, kad amerikāņiem izdevās iekarot krastu un uzveikt vāciešus. Smaga kauja ar ļoti daudz kritušajiem. Pludmale ir uzstādīts piemineklis un mākslas objekts par godu šim notikumam. Papildus pieejams muzejs, kas jau mūsu apmeklējuma laikā ir slēgts, tas strādā katru dienu līdz 19:00, mēs pludmalē esam ap 20:00. Šo vēsturiski nozīmīgo kauju izmanto ļoti daudz videospēles, un praktiski jebkurš video spēļu spēlētājs šo kaujas nosaukumu atpazītu. Īsa apskate un var plānot, kur palikt pa nakti, jo atgriezties Parīzē šodien nav prātīgi no laika izmantošanas viedokļa un nākamās dienas plāniem.
Izlemjam doties tuvāk nākamās dienas plāniem, proti, uz La Rivière-Saint-Sauveur reģionu (tuva vieta kartē Normandijas gaisa tiltam, ko vēlamies apskatīties nākamajā dienā). Un meklējam pirmo hosteli, kur palikt. Izvēle veiksmīgi krīt uz B&B. Hostelis ir pašapkalpošanās, un ļoti vienkārši izmantojams. Blakus stāvvieta.
Pirms ielēkt nākamās dienas piedzīvojumos, jāmin ceļš no Omahas pludmales uz hoteli. Brauciens faktiski notiek pa tumsu un pārsteidzīgākais ir tas, ka ceļš ir ļoti līkumots, nav izgaismots un atļautais braukšanas ātrums pārsvarā ir 70 km/h. Iejūtos īsta autosportista lomā, jo sajūtas ir ekstrēmas, un ātrums tiek turēts atbilstošs. Interesanti arī, ka daži vietējie brauca vēl ātrāk, lai gan ir nakts un ir slikta redzamība, bet pa dienu visi strikti ievēroja braukšanas ātrumu. Diena tiešām bija gara un tā beidzas ap 1:00. Laiks atpūsties, jo priekšā vēl viena auto diena, kas nav paredzēta tik gara kā šī.
Dienas sākums ir visai mierīgs, kas sākas ar dažu kadru iemūžināšanu pie Normandijas gaisa tilta. Iespaidīgs un milzīgs tilts, kas izmaksāja nieka 412 miljonus eiro, ja cenu salīdzina ar Latvijas zelta tiltu. Šis tilts tiešām ir grandiozs. Tālumā automašīnas izskatās kā skudras.
Pēc tilta apskates tālāk dodamies uz otrā pusē, Sēnas upei, esošo pilsētu Havru un tās ostas zonu, kur mūs priecē lieliski ostas skati. Papildus tiek apskatīts modernās mākslas muzejs, kas ir ļoti mazs. Varbūt nedaudz virs simts gleznām. Pilsēta daudz neaizkavējamies, jo tā nebija plānā, bet caurbraucot var apskatīt interesantākās vietas.
Nākamā pietura ir Étretat pilsētas krasta zonas apskate. Pirmā klinšu apskates vieta tūristiem nav tik vilinoša, tāpēc to te ir maz, bet otrā apskates vietā sākas pilsētā un tur tūristu ir diezgan daudz, ka arī klintis no pilsētas puses ir skaistākās, kā arī vairāk tūristiem iekoptas takas, lai visu var labāk izstaigāt un apskatīt. Uz katra stūra tiek fotografētas atmiņās paliekoši skati. Es arī neatpalieku un fotografēju katru stūri. Braucienu uz šo pilsētu varētu nosaukt par izpētes braucienu, jo tuvumā vēl ir citas lietas, ko paskatīties un kopā tas aizņemtu visu dienu šajā apkārtnē. Skats uz jūru vēl ilgi turas prātā, jo katru dienu tādus skatus neredz. Par redzētajiem skatiem var stāstīt daudz, bet laiks doties tālāk.
Rovena (Rouen) ir nākamā pilsēta, kur paredzēta dažu nozīmīgāko vēstures objektu apskate un ēšanas pauze, jo skaistā dabā nav laika ēst, ēd ar acīm. Rovenā galvenais akcents ir uz Žannas d’Arkas dedzināšanas vietu. Kā min vēstures lapaspuses, viņa tika sadedzināta 19 gadu vecumā. Šobrīd pilsēta ir pieejama neliela statuja un viņai par godu uzcelta savdabīga izskata baznīca, kas pievilina tūristus. Pašā pilsēta vēl ir dažas skaistas vietas, ko vērts apskatīt. Ja negribas satikt lielos tūristu pūļus, tas pēc 18:00 vakarā ir īstais laiks, kad vēl saule ir augstu, bet cilvēku maz. Tikai līdz ar cilvēku neesamību, arī visi apskates objekti ir slēgti. Visu var apskatīt tikai no ārpuses.
Sāk tuvoties tumsa, tāpēc laiks atgriezties Parīzē, nolikt nomas auto un doties pagulēt, lai nākamajā dienā var baudīt Parīzes muzeju mākslu.