Vasara, kas vienmēr silda, un manu sirdi pat lietainā dienā ar mieru pilda. Ar lirisku noskaņu var sākt lidojumu uz Londonu. Latvijā laiks ir ideāls, saulriets perfekts un iekšā labi padarīta darba sajūta. Pa ceļam uz lidostu ieskrienu uz iknedēļas deju ballīti latīņu ritmos. Sanāca tikai trīs dejas, bet tas ir vairāk, kā nekas. Deju studija, kas organizē pasākumu, ir El Paso Social Dance Studio. Esot lidostā laiks palido zibenīgi un drīz vien jau dzelzs putns kustina savus spārnus.
Vēlos pieminēt faktu, ka pirmo reizi lidojuma laikā sarakstīju dzejoli savai otrajai dzejas grāmatai, bet par dzeju šoreiz mazāk. Šoreiz iekšējais miers ir par pabeigtajām maģistra studijām un atelpu no pēdējo sešu gadu mācību maratona. Austiņās skan dziesmas, kas mani aizved tuvākā un tālākā pagātnē, kas raisa sajūtas no kā pat metas zosāda. Aiz loga tālumā spīd mēness, un mēs tuvojamies pirmajam galamērķim. Lidojot virs Anglijas, lēnām pazūd visi mākoņi un mēness redzams pilnā krāšņumā. Ārā silta un ļoti vasarīga nakts. Stanstedas lidostā šajā naktī izskatās ļoti pilna un uz pases kontroli jāgaida vismaz stundu garā rindā. Apkārt daudz nogurušu un drūmu seju, bet drīz vien rindā tiek izstāvēta un var doties uz autobusu, lai brauktu uz hoteli, kur nedaudz pagulēt, jo jāceļas būs pavisam drīz. Londonas centrā esam jau gandrīz saullēkta laikā. Faktiski lidojām tikai pa tumsu. Pāris naksnīgās Londonas fotogrāfijas, ātrs check-in un var doties pagulēt.
Rīts pienāk ļoti ātri, un kā jau varēja nojaust, celties pavisam negribējās. Ir ieplānoti vairāki apskates objekti, kam paredzēts konkrēts laiks, tāpēc gulšņāšana nesanāk un ir jāceļas. Vēl jāpiemin nokļūšana no punkta A līdz punktam B. Pie Londonas metro lietošanas ērtuma jau ir pierasts no iepriekšējās reizes, tāpēc ja dzīvo tuvu metro stacijai, tad tas ir transports, ko jāizvēlas. Ja ir vēlme ekonomēt, tad jāskatās metro zonas, bet citādi var papildināt savu metro kartiņu (jau iepriekšējā braucienā nopirkta kartiņa no Oyster, ko līdzīgi kā Rīgas e-talonu var papildināt un izmantot) un izklaidēties pazemē, aptuveni trīs eiro par braucienu, kas tiek arī darīts.
Pirmā apmeklējuma vieta ir Tiso kundzes vaska muzejs (Madame Tussauds). Biļetes ir pirktas jau kādu laiku atpakaļ, bet tiešsaistes biļešu rezervācija ļauj brīvi mainīt laiku un ierašanās tiek pabīdīta par 30 minūtēm. Apmeklētāji tiek laisti pa iepriekš rezervēto laiku grupām un viss notiek operatīvi. Biļešu kontrole. Mantu kontrole. Un esam iekšā. Sākumā lifts noved divus stāvus zemāk un tiek solīts, ka jaunās slavenības tiks sagaidītas uz sarkanā paklāja, bet diemžēl neesam tik slaveni un ir tikai sarkana grīda. Sākumā liekas, ka ir daudz cilvēku, bet tas ir maldīgs priekšstats, jo visa lielā pulcēšanās notiek pie pirmajiem vaska eksponātiem, pasaules slavenībām, kur tiek uzņemtas tūkstošiem bilžu katru dienu. Arī mēs neatpaliekam un top kadri ar īstām slavenībām. Īstām vaska slavenībām. Muzejā neizpaliek arī tematiskās telpas, tādas kā filma “Svešie”, “Zvaigžņu kari”. Un protams Londonas bēdīgi slavenie ugunsgrēki. Šo muzeju noteikti ir vērts apmeklēt.
Nākamā pietura akvārijs. Kā viena no tūristu piesaistes vietām ir akvārijs, kas atrodas blakus Londonas acij. Šeit pasteidzoties notikumiem pa priekšu, uzreiz jāsaka, nav nekas īpašs, un pēc apmeklējuma paliek tukšuma sajūta par redzēto. Atmiņā paliekoša ir tikai iespēja fiziski pieskarties jūras zvaigznei un ziņkārīgie pingvīni. Viss pārējais ir drūms un pelēcīgs, bet varbūt atbilstoši klimatam. Prātā vēl nesen apmeklētā tropu māja Granadas zinātnes muzejā, kur arī bija akvārijs. Kā diena pret nakti. Te Londonā pat aizsargstikli bija nedaudz duļķaini, lai gan haizivis izskatījās iespaidīgas, taču tā miglainā sajūta traucēja. Apmeklēt iesaku tikai tad, ja ārā ir slikts laiks un viss pārējais jau ir apskatīts.
Kā jau minēju blakus ir Londonas acs, jeb panorāmas rats, kas sola burvīgus Londonas skatus no augšas. Laiks ir ļoti labs, silts un saulains. Pirms atrakcijas izmantošanas, sajūtas ir pozitīvi noskaņotas un esam gatavi ķert skatus. Rindas uz šo atrakciju jau ir nedaudz lielākas, bet tās ātri kustas uz priekšu un sākas mūsu vagoniņa rotācijas aplis. Londonas betona džungļi ir labi pārskatāmi, bet skats no apakšas ir vienlīdz labs. Ir daži skati, kas piesaista skatienu. Kopumā šī atrakcijas ir interesanta, bet tāda, ko pietiek izbaudīt vienreiz.
Diena jau otrajā tās pusē, bet laiks vēl ir daudz. Plāna Teita modernās mākslas muzejs, kas ir netālu no tikko apmeklētājiem objektiem un raitā solī tiek sasniegta milzīgā muzeja ēka. Šo muzeju iepriekšējā reizē nesanāca apskatīties. Vārdu salikums “moderna māksla”, jau sāka priekšā, ka eksponāti būs savdabīgi un ne visi saprotami. Ir telpas, kas man personīgi liekas neinteresantas, bet ir arī tādas, kur gribas uzturēties un papētīt ilgāk. Katra moderna cilvēka gaumei. Pēc muzeja apmeklējuma tiek pielikts punkts dienas sarakstam ar objektiem, kas jāapskata. Var uzēst un mierīgi pavadīt atlikušo vakaru.
Pa ceļam uz hosteli tiek pamanītas savdabīgas skulptūras, kas izrādās ir 28 šimpanžu skulptūru projekts. Skulptūras atrodas blakus augstāk minētajam muzejam, ceļā uz Tauera tiltu (Tower Bridge). Katrai skulptūrai ir klāt plāksnīte ar dažādiem faktiem par šimpanzēm.
Otrā nakts jau ir normāla garumā un var pat izgulēties, lai celšanās ir labprātīga. Šodien jāiet skatīties sardzes maiņu pie pils. Un sagaidāms, ka tur būs daudz tūristu, un roku okeāns ar mobilajiem telefoniem. Sardzes maiņa notiek fiksētos laikos, bet vēlams pie pils ierasties jau ap desmitiem, lai tiktu pie kaut cik jēdzīgas apskates vietas un jārēķinās ar kādām 90 minūtēm, līdz viss process būs beidzies. Jau ierodoties pie pils, mūs sagaida cilvēku pūļi, bet mums izdodas atrast labu vietiņu, kur vērot notiekošo. Divi marši iekšā, divi ārā un teju ikdienas rituāls ir noslēdzies. Ārā ir gandrīz 30 grādi ēnā. Skatoties uz sardzes milzīgajām cepurēm man paliek vēl karstāk. Kāda tūriste pajautā vai būs redzama karaliene, bet viņa ir jāapbēdina, jo šodien var paskatīties tikai uz karaļiem un tie paši atrodas viņas priekšā. Šo faktu es viņai neatklāju, jo visi noslēpumi nav jāzina visiem.
Beidzoties sardzes maiņai, pūlis ātri sāk izklīst un mums plānā Vestminsteras baznīcas apmeklējums. Vēl pavasarī tur bija slēgts un nebija pieejams apmeklējumiem. Šoreiz tas ir vaļā un tas ir jāapskata. Lai gan biļetes tika pirktas ar ieplānotu laiku, te ir gara dzīvā rinda, kas vijas kopā ar pārējiem. Rinda izskatās gara, bet nieka 25 minūtes un esam iekšā. Ēka, kas sevī nes vismaz astoņus gadsimtus un daudz slavenu personu apbedījumu. Kā mani informē mans ceļabiedrs, tad te sākotnēji apbedīja tikai karaļus un nejaušas personas te nevarēja nokļūt. Taču mūsdienās viss ir mainījies un pēdējie apbedījumi ir datēti vēl pirms 25 gadiem. Skaista ēka gan no ārpuses, gan no iekšpuses.
Ir laiks ēdiena pauzei, un kas var būt labāks par neveselīgu McDonald dienu. Pasūtot ēdienu ir neliels haoss, jo aparāts nedrukā numurus, pasūtījumi tiek jaukti. Arī man neiedeva kafiju, bet pēc pajautāšanas to man atnesa, lai gan man nav pasūtījuma numuriņa, lai parādītu, ko pasūtīju.
Ņom. Ņom. Un tālāk plāna ir svēta Pāvila katedrāle. Ēka ar milzīgu kupolu no ārpuses. Iekšā tas izskatās vēl iespaidīgāk. Nav daudz apskates lietu iekšā, bet ir skaisti. Ēka iekšpusē izskatās stipri lielākā, kā ārpusē, dēļ masīvajām ēkas sienām. Daudz neiedziļinoties ēkas vēsture varu teikt, ka ir apskates vērta ēka. Ar šo katedrāli beidzās ieplānoto dienas apskatāmo objektu plāns.
Laiks improvizēt. Ceļa biedrs dodas uz koncertu, bet man atliek solo pastaiga pa pilsētu. Pirmā doma ir apskatīt kādu no pilsētas parkiem, bet paskatoties pulkstenī, man liekas, ka varu paspēt uz Harija Potera pieturu un dodos tur.
Tā arī notiek, man tikai likās un veikals slēgts, bet pa ceļam redzu daudz interesantu ēku, tāpēc nav bēdīgi un izvēlos tuvāko parku, kas ir Rīdženta parks (The Regent’s Park). Pēc kartes skaties tas ir ļoti liels parks, kur ir teātris, zooloģiskais dārzs, blakus rīta Tiso kundzes vaska muzejs un citi apskates objekti. Pēc kartes vadoties izvēlos nejaušu iešanas maršrutu un eju parka dzīlēs. Pirmais, ko pamanu ir neskaitāmi daudzie atpūtnieki. Katrai grupiņai, no diviem līdz vairāk par desmit cilvēkiem, atvērtas vīna, šampānieša un citu dzērienu pudeles. Citi jau ap pulksten astoņiem ir iegājuši miega fāzē un saldi zālienā čuč. Parka viducī ir milzīgs plašums un tur aktīvi tiek veiktas dažāds sporta aktivitātes. Nonākot rožu dārza, velku ārā fotoaparātu, lai iemūžinātu skaistos ziedus un tiem piešķirtos nosaukumus.
Vakara izskaņā dodos pa galvenajām ielām centra virzienā un vēroju apkārt notiekošo, apskatu veikalus, kur varētu iegriezties. Pilsēta lēnām pāriet citā režīmā. Centrā satiekamies ar ceļabiedru, lai dotos uz kādu bāru un iemalkotu alu. Kad plāns izpildīts var doties uz vietu, kur atrodas gulta un nākamā diena.
Sestdienas rīts sākās itin mierīgi, jo šodien brīvais laiks, bez noteikta plāna. Ceļa biedram ir rīta plāni tāpēc es nesteidzīgi pieceļos un dodos uz vietējiem veikaliem, ko vakardienas pastaigā pamanīju, bet jau bija slēgti. Tiek veikti daži pirkumi.
Tālāk satiekos ar ceļabiedru, kopā dodamies uz netālo Kamdentaunas (Camden Town) rajona tirgu. Tāds mazo veikaliņu rajons, ko ieskauj milzīgs cilvēku skaits. Ielas ir pilnas ar cilvēkiem. Veikaliņu ir daudz. Sākot no bižutērijas, beidzot ar mājasdarbiem. Uz katra stūra var paēst vietējas veltes. Vienā no veikaliem, kas ir trīs stāvos uz leju, skan īstā reiva mūzika, ar īstiem dīdžejiem. Lieliska atmosfēra, un atbilstošs apģērbu un aksesuāru sortiments. Veikals klubā. Tādā panku stilā. Uz ielas arī satiekam dažus pankus, kas vārtās pa ceļu, klausās skaļu mūziku un “panko”. Protams atbilstoši ģērbti. Ceļabiedram drīz jādodas uz vēl vienu koncertu (Queen ar Adam Lambert). Es tikmēr palieku veikaliņu teritorijā, lai pabeigtu tās apskati, kas beidzas ar dažu apģērbu gabalu nopirkšanu. Nu arī es varu doties uz hoteli, lai gan plānu šodienai nebija, tik un tā sanāca daudz iešanas. Vakara izskaņa ir diezgan mierīga, jo nākamā diena ir izbrauciens uz Oksfordu ar autobusu. Jāceļas relatīvi agri, jāstaigā būs visa diena. Vajadzētu pagulēt un atpūtināt ķermeni.
Sākas pēdējā dienā Anglijā, ar ieplānoto izbraucienu uz Oksfordu. Rīta cēliens ir agrs, ja salīdzina ar citiem rītiem. Paredzētais izbraucienā laiks ir 8:30, bet vēl jānokļūst līdz autobusa pieturai. Rīts sākās nelielā steigā. Manas kājas atpūtušās un iešana ir viegla, bet ceļabiedram pēc uzkrātajiem koncertu apmeklējumiem tik viegli neiet. Nonākot autobusu stacijā mēs nesaprotam, kur īsti atrodas mūsu pietura. Vietējais darbinieks mūs aizsūta uz dzelzceļa staciju, jo šajā autobusu stacijā, šis autobuss neatiet. Pēc 10 minūtēm esam dzelzceļa stacijā, kam jau gājām cauri, jo tā ir pa ceļam uz autobusa staciju. Dzelzceļa stacijas asistents mums laipni paskaidro, ka šī ir dzelzceļa stacija un mums jāiet atpakaļ uz autobusa staciju. Visi iesaistītie cilvēki redzēja biļetes (pirktas tiešsaistē, un radītas uz telefona). Tā nu soļojam atpakaļ uz autobusu staciju. Un tur jau speciālā informācijas punktā mums beidzot skaidri paskaidro, ka pietura ir kaut kur blakus dzelzceļa stacijai. Var jau nojaust, ko mēs iekšā jūtam, ka atkal jāiet atpakaļ un atiešanas laiks pēc biļetes jau ir nokavēts. Neko darīt, ejam atpakaļ. Pie dzelzceļa stacijas pamanām uzrakstu uz autobusa OxfordTube, bet biļeti pirkām no NationalExpress, kas arī operē autobusu stacijā. Tas bija lielais nezināmais. Nolemjam neiet iekšā vilcienu stacijā, bet noiet gar minēto autobusu. Pieturā rakstīts, ka te pasažierus neuzņem, bet malā stāv cilvēks ar vesti, ko uzrunājam un noskaidrojām, jā! Šis ir īstais autobuss. Par laikiem neviens neiespringst, un rezervācija pēc laika bija tikai ķeksīša pēc. Esam autobusā un dienā ar nelielu stresa devu var sākties.
Pēc aptuveni 90 minūšu brauciena esam Oksfordā. Maza pilsēta ar skaistu arhitektūru gotikas stilā. Praktiski katrs ir dzirdējis šis pilsētiņas nosaukumu. Diži prāti un angļu valodas grāmatas. Pilsētā ir vairāki objekti, ko ir vērts apskatīt, bet tiem visiem ir kopējs stils, tāpēc minēšu tikai dažas vietas, ko apskatījām (visu vēlamo nesanāca apskatīt, jo ne viss ir atvērts un diena pa īsu).
Ir svētdiena, un cilvēku pilnās ielas izklīst līdz ar 18:00, kad aizveras visas ēstuves un veikaliņi. Var doties atpakaļ uz autobusu. Šoreiz mēs zinām, kur ir autobuss, un kā nav precīzi jāskatās uz rezervēto laiku. Ejam uz autobusu staciju un kāpjam pirmajā autobusā, kas brauc atpakaļ uz Londonu.
Atgriežoties Londonā veicam pēdējos saulrieta fotografēšanas darbus, jo iebraucot Londonā, bija nomācies, bet pēkšņi un negaidīti parādījās saules pēdējie stari. Viss. Dodamies uz hoteli, lai kārtotu mantas un gatavotos pārbraucienam uz Parīzi. Vakars ievelkas un gulēt aizejam ap trijiem, bet jāceļas pēc vienas stundas. Var jau nojaust, ka nebūs labi. Protams, mēs kavējam, bet ar vilcienu nesanāks, kā ar iepriekšējās dienas autobusu. Izrakstoties no hoteļa mēģinām izsaukt Bolt taksi, kas kartē kustas neīstā virzienā, un vēl atceļ pasūtījumu. Meklējam nākamo… domas par to vai paspēsim. Kā no zila gaisa pie hoteļa durvīm parādās Londonas taksists, kas prasa vai mēs pasūtījām taksi, mēs protams sākam, ka nē, bet pārjautājam cik maksā līdz mums nepieciešamai stacijai. Cena noskaidrota un viņš mūs ved. Lieliski. Skatoties pulkstenī, mēs būsim tieši laikā, 15 minūtes pirms vārtu slēgšanas. Taksis brauc tā it kā visas ieliņas zinātu no galvas (šo biju dzirdējis, ka viņiem šis ir viens no taksista licences testiem, bet nebiju to uztvēris nopietni). Stacijā ierodamies laikā un varam stāties rindā, kur pārbauda dokumentus un bagāžu līdzīgi kā lidostā. Rinda nav gara un ātri vien esam iekšā. Rīta kafija. Un došanās uz peronu. Vilciens atiet precīzi pēc ieplānotā laikā. Brauciens būs aptuveni 3 stundas, un viss brauciens faktiski tiek nogulēts.
Visu labu Londona un gaidi mūs Parīze.