Laika prognozes mainās ik pa dienai. Šajās dienās Parīzē solīja stipru lietu, bet ir tikai karsta saule. Man jau patīk. Saule! Tā turpināt.
Mākslas diena sākās nesteidzīgi. Pirmais muzejs ir pasaulē labi zināmais Luvras muzejs ar vispopulārāko mākslas darbu Mona Liza. Cilvēki gan pie muzeja teritorijas, gan iekšā, ir ļoti daudz. Sākumā liekas, ka būs baigā nīkšana rindā, bet nav tā aktīvākā tūrisma sezonas daļa un rindā pavadām labi, ja 20 minūtes. Var sākties nebeidzama mākslas darbu apskates tūre. Darbu tiešām ir daudz, bet manā ieskatā liela daļa no tiem ir vienveidīgi. Protams zāle, kur atrodas Mona Liza, ir pilna līdz malām, un tajā pat kontrolē ieiešanas limitus. Viss pārējais ir relatīvi brīvāks, bet ja nonāk līdz otrā stāva franču mākslas darbiem, tad rodas sajūta, kur ir palikuši tūristi. Visa lielā ņemšanās ir pirmajos stāvos. Pat pagraba stāvos pie antīkās mākslas ir ļoti komfortabli un mazs cilvēku. Ēka brīžiem liekas iespaidīgākā par pašiem darbiem. Ieteikums pirms apmeklējuma ir izpētīt, kādus mākslas virzienus un māksliniekus vēlas redzēt, lai var saprast uz kuru ēkas daļu jāiet, jo ēka ir milzīga un brīžiem iešana atduras pret to pašu punktu, kur jau kādā brīdī būts. Nesteidzīgi Luvrā tiktu patērēta visa diena, bet iekļaujamas pāris stundas.
Laiks apmeklēt Mistera Bīna izpostīto gleznu, kas atrodas Orsē muzejā. Netālu no Luvras. Orsē muzejs neatpaliek no Luvras kvalitātes, te nav tik daudz eksponātu, bet tie ir labi. Daudz un dažādas skulptūras. Muzeju vieno viena milzīgā telpa, kas pārsteidz ar vērienu. Telpas sānos, vairākos stāvos ir mākslas eksponāti, bet pa vidu visas telpas garumā ir skulptūras. Šodien mākslas izpētei atveltītais laiks ir beidzies. Labu daudz nevajag, kā arī vajadzīga atpūta. Nevarētu teikt, ka mākslas izpētei pielikts punkts. Vēl būs diena, kad tiks apmeklēta Versaļas pils. Šodienai pietiks.
Katra nākamā diena pie durvīm klauvē aizvien ātrāk. Liekas, ka tikko diena sākās, kā attopies jau vakarā domājot, kas ir rītdienas plānā. Šodien ir piektdiena, kas bija paredzēta, kā brīvās improvizācijas diena. Diena tiek pavadīta solo pilsētas izpētē. Sākumā dodos uz La Villette parku, kura teritorijā atrodas zinātnes muzejs. Pašu muzeju neapmeklēju, bet izstaigāju parku un nofotografēju pāris bildes ar saistošākajiem objektiem.
Tālāk dodos uz tūristu plaši apmeklētām vietām. Tādām, kā Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame), kur apskate ir tikai no ārpuses, dēļ ne pārāk senā notikuma (Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē). Ēkas pakājē dežūrē kārtējie krāpnieki, šeit divas dāmas it kā aicina parakstīties par kaut kādiem ziedojumiem, un sarakstā jau ir vairāki ieraksti (visticamāk neīsti, jo arī te vajag radošu pieeju). Laipni divas reizes pakratu galvu, dodot zīmi, ka neesmu ieinteresēts viņu biznesa idejas realizācijā. Gids, kurš būs dienas otrajā daļā, minēja, ka veicot remontdarbus šajā ēkā nesen iebruka grīda, jo strādnieki ne tur rakušies, bet esot veiksmīgi uzdūrušies jauniem apbedījumiem. Laime nelaimē.
Vakara izskaņā man paredzēts Eifeļa torņa apmeklējums ar gidu, tāpēc starplaiku aizpildu ar Parīzes pilsētas skatu fotografēšanu un došanos uz Triumfa arkas iekarošanu, lai paskatītos uz pilsētu no cita leņķa.
Skats no arkas ir lielisks, jo aplis ap arku savieno neskaitāmus ceļus, un šis ir viens no noslogotākajiem krustojumiem Eiropā (ticot gida teiktajam). Pilsētas peizāža liek apstāties laikam.
Kārta dienas Grand finale objektam, jeb Eifeļa tornim. Torņa teritoriju apstaigāju no visām pusēm un attālumiem, gan tāpēc, ka laiks ir daudz, gan tāpēc, ka tuvumā ir arī citi apskates objekti. Torņa pakājē darbojas cita veida krāpnieki, te grupa cilvēku tēlo nepazīstamus cilvēkus, viens spēlējas ar trīs krūzītēm (kastītēm citā torņa pusē), pārējie rāda savas izsekošanas spējas. Spēles (krāpšanas) būtībā ir izsekot bumbiņai, ja ieliec noteiktu naudas summu un atmini bumbiņu, summu saņem dubultā. Iesaistītās personas gan vinnē, gan zaudē, radot ticamības efektu. Es mēģināju šo visu pafilmēt, bet viens no iesaistītajiem mērķtiecīgi līda priekšā kamerai. Man apnīk viltus izrāde, kā arī tuvojas mans torņa apmeklējuma laiks, tāpēc es dodos uz nozīmēto tikšanās vietu ar gidu. Plānā ir apskatīt arī torņa pašu augstāko līmeni, bet diemžēl tas vakarā jau bija aizvērts (to mēdz aizvērt dažādu iemeslu pēc, tāpēc nav garantijas, ka tas nenotiks tieši tava apmeklējuma laikā). Mans torņa apmeklējums sākas ar 674 trepju pakāpieniem, un gida stāstījumu par objektiem, ko var redzēt no torņa (informācija, kas var noderēt domājot, ko labāk apskatīt pilsētā, bet man visi objekti jau bija atzīmēti iepriekš, tikai visus objektus šajā Parīzes apmeklējuma laikā nesanāks apskatīt). Pāris nezināmi fakti par pilsētu un torni, un gida stāstījums beidzas. Es teiktu, ka stāstīja relatīvi maz. Vairāk laika pavadījām ejot pa kāpnēm. Ir izvēle braukt ar liftu un torņa pirmajā un otrajā līmenī tikai fotografēties un fotografēt, bet man arī tie 674 pakāpieni likās tīrais nieks, jo šodien kopā nostaigāts vairāk kā 20 kilometri. Pat neesot torņa pašā augstākajā punktā, kur Aleksandrs Gistavs Eifelis bija ierīkojis savu darba kabinetu, ir lielisks skats uz pilsētu. Izceļas rajons (La Défense), kur atļauts būvēt augstceltnes. Starp augstceltnēm spīd modernā Triumfa arka, kas celta par godu vecās arkas 200. gadadienai. No torņa labi redzami citi tūrisma objekti. Ir tāda telpiska sajūta, kā pilsēta iekārtota un kas kur atrodas. Torņa otrajā līmenī ir suvenīru veikaliņi, manuprāt par paaugstinātām cenām, kā tas ir citos veikaliņos “uz zemes”, bet cilvēki pērk. Pirmajā līmenī ir bārs, kur var pasēdēt un pabaudīt skatu ar dzērieniem. Lejā pārsvarā visi dodas ar liftu, bet es negaidu rindā un ātri vien nokāpju lejā pa kāpnēm. Eifelis sniedza lieliskus skatus, bet pats tornis labāk izskatās no attāluma. Sāk satumst, tāpēc var domāt par atpūtas laiku. Ar ceļa biedru satiekamies pie Triumfa arkas, un dodamies atpūsties pēc 12 stundu aktīvas iešanas. Laiks uzkrāt spēkus, lai apskatītu plašo Versaļas pils teritoriju.
Laiks celties, bet ārā apmācies un izskatās, ka līs. Šādās dienās man parasti gribas vairāk gulēt, bet Versaļa jau sauc. Ātrs brauciens no hoteļa, un Versaļa jau zem pēdām. Versaļa ir vieta, kur var nedaudz paceļot laikā, bet tajā pašā laikā būt te pat blakus. Karaļu un greznuma laikmetā. Karalis Luijs XIV (Louis XIV) nav žēlojis franču naudu, un to mērķtiecīgi ieguldījis savās fantāzijās par to, kā jādzīvo karalim. Daļa pils izskatās grezna un apzeltīta, pilī ir daudzu kara kauju gleznas, daudz ģenerāļu statujas un krūšutēli. Viss par uzvarām un veiksmīgiem vadoņiem.
Lai gan ārā ir apmācies un pirmo dienas daļu smidzina, tūristu ir ļoti daudz. Pirmajās zālēs, pie durvīm ir īsti sastrēgumi, bet jau tālāk telpās lielās tūristu masas izklīst. Kopumā no pašas pils gaidīju vairāk, bet ir vērts paskatīties uz gleznu oriģināliem un vērienu, kā tas viss realizēts.
Blakus pilij ir liels dārzs, jeb parka teritorija, kas sadalīta pa blokiem, katra ar savu strūklaku. Lielākie bloki attiecīgi ar lielākām strūklakām. Dažas strūklakas ik pa 15 minūtēm aktivizējas un demonstrē mini šovu mūzikas pavadībā, bet pēcpusdienā uz aptuveni stundu tiek atgrieztas visas parka strūklakas. Pils teritorijā var arī uzēst, kas tiek arī darīts. Pēc pils un parka apmeklējuma, tālākais ceļš ved uz vietu, kur karaļi un karalienes atpūtās pirms tika uzbūvēta pils. Vieta atrodas netālu no pils un saucas Trianon, proti, maza un grezna ēka, kur dzīvoja turīgi cilvēki. Piemēram, karalis Luijs XIV šo vietu paplašināja, pārveidoja, bet vēlāk tajā ēkā bija pašā Napoleona darba istaba. Trianon iedalās mazajā un lielajā ēkā. Mazajā dzīvoja Marija Antuanete. Abas ēkas savieto mazs parks, manuprāt mazs, bet daudz gaumīgāks, kā lielais parks pie Versaļas pils. Tikai te nav strūklaku. Ar mazā Trianon apmeklējumu beidzas Versaļas apmeklējums un var doties atpakaļ uz hoteli. Pati Versaļas pils teritorija ir krietni lielāka, pat aktīviem gājējiem ar vienu dienu varētu nepietikt. Gara, bet izzinoša diena.
Nedēļas pēdējo dienu paredzēts noslēgt ar kārtīgu rokkoncertu lielākajā Eiropas arēnā (La Défense Arena), kas atrodas dažu pieturu attāluma no mūsu hoteļa. Svētdiena sākās ar mūsu sastāvā papildinājumu, un nu jau esam pieci cilvēki. Visi dosimies uz Iron Maiden koncertu, kas ir izpārdots. Pirms koncerta apmeklējuma tiek veikts ātrais kara muzejā apmeklējums, kur blakus katedrālē ir apglabāts Napoleons ar iespaidīgu sarkofāgu. Kā jau liecina muzeja nosaukums, tad visa tematika ir par karu. Ieskats franču kara ekipējumā. Galveno akcentu liekot uz Luija XIV un Napoleona laiku. Kad frančiem bija viena no labākajām kavalērijas pasaulē. Ir iesākts arī par abiem pasaules kariem. Zīmīgi, ka šo vietu sauc Invalīdu nams, un iepriekš minētās ēkas ir kā sastāvdaļa. Ātrais muzeja apmeklējums beidzas, un laiks doties uz arēnu, jo koncerts sākās jau 18:00 un beigsies 22:00.
Arēnas izmēri atbilst tās ietilpībai, mēs koncerta laikā atrodamies arēnas vidū, un tā milzīgās telpas sajūta ir iespaidīga. Koncertu apmeklēja 40 000 skatītāji. Iron Maiden ir divās iesildošas grupas. Lord Of The Lost un Airbourne. Dažas Airbourne dziesmas man patīk labāk, kā vakara galvenās grupas gabali, bet šovs protams ir tikai Iron Maiden. Labs un “smags” koncerts. Atmosfēra lieliska. Mēs un viss pārējais cilvēku pūlis dodas mājās. Nedaudz nogaidot, lai lielais pūlis aizbrauc, arī mēs sagaidām savu vilcienu un dodamies pa hoteļiem, lai jau rīt iesāktu nedēļu ar Eiropas lielākā (pēc apmeklējuma) atrakciju parka Disnejlendas (Disneyland Paris) apmeklējumu.
Nedēļa sākusies ar lielisku laiku. Dodamies uz atrakciju parku, lai grieztos, bļautu un izbaudītu atrakciju parkā pieejamas izklaides. Viss atrakciju parks iedalās trīs daļās. Divi parki, kas ir savstarpēji norobežoti, proti, var iegādāties atsevišķas biļetes, un viena kopēja daļa, kur ir tikai ēstuves un suvenīru veikali. Viens no parkiem ir ar mierīgām aktivitātēm, un tajā nav tik daudz ierobežojumi uz aktivitātēm (vecums un auguma garums). Dienu sākam ar “mierīgo” jeb mazo parku. No atrakcijām, ko gribas izcelt, jāmin 4D atrakcija, kur tiek izmantotas 3D brilles un mēs iejūtamies žurkas Gardēža (Ratatouille) lomā. Ja skatās ekrānā un izbauda atrakciju, tad tiešām rodas sajūta, ka skrienam zem galdiem, lecam un krītam, kā arī tiekam nedaudz apšļakstīti. Vēl mazajā parkā ir laba brīvā kritiena atrakcija, vislabāk to izjūtot atrakcijas sākumā, kad nezini, ko no tās gaidīt. Mazajā parkā vēl tiek izmēģinātas dažas atrakcijas, bet jāsteidz uz lielo parku, jo parka apmeklējumam atveltīta viena diena, un gribas izmēģināt pēc iespējas vairāk atrakciju, jo daļu laika aizņem stāvēšana rindās, kas interesantākajām atrakcijās ir pat stundu garas. Par rindu garumu jāmin vakara stundas. Pēdējās divas stundas, kad atvērts parks (no 9:30 līdz 23:00), rindas ir relatīvi īsas, tāpēc interesantākās atrakcijas var izmēģināt vairākkārtīgi un ātrāk. Lielajā parkā jau ir daudz saistošākas atrakcijas, ar asākām sajūtām. Pie trakākajām jāmin amerikāņu kalniņu izbraucieni ar vilcieniņu pa klintīm, brīžiem iebraucot pilnīgā tumsā, Indiana Džonsa 360 grādu cilpa un Zvaigžņu karu paātrinājuma atrakcija, kur kustības ir tik straujas, ka labāk atspiest galvu pret krēslu. Vēl ir vairākas atrakcijas, kur mierīgā atmosfēra ieved dažādos Disneja pasaules stāstos, piemēram, Karību jūras pirāti. Stundas lido ātri un vakars pienāk nemanot. Vakara izskaņā paredzēts dronu šovs un salūts, lielā parka centrā. Šogad parkam aprit 30 gadu jubileja un tam par godu ir īpašs dronu šovs. Cilvēku ir ļoti daudz, lai kur neskatītos, visur ir pilns ar cilvēkiem. Mēs kādu stundu pirms lielā vakara šova, kas sākas parka slēgšanas izskaņā (22:55), atrodam vietiņu gandrīz pašā centrālajā placī un pacietīgi gaidām šovu. Lēnām satumst un šovs var sākties. Laiks ir ideāls, kas atmosfēru padara vēl iespaidīgāku. Redzētais noteikti jāpiedzīvo klātienē, jo šovam internetā pieejams ieraksts, bet tas nesniegs to klātesamības un burvības sajūtu. Lido droni un šauj salūts. Lieliski! Visam beidzoties, lielais cilvēku pūlis lēnām sāk pamest atrakciju parku. Mēs dodamies uz vilcienu, lai atgrieztos Parīzē un sagaidītu pēdējo dienu šajā ceļojumā. Runājot par atrakciju parkiem, tad otrs lielākais Eiropas parks (Europa Park) ir atbilstošāks asāku sajūtu cienītājiem.
Atrakciju parka izklaides diena bija visai gara, bet tas mūs neattur, lai jau nākamajā dienā dotos apskatīt jaunas lietas Parīzē. Pēdējā ceļojuma diena tiek pavadīta mierīgā režīmā, dienas vidū apmeklējot Parīzes katakombas, vietu, kur masveidīgi pārveda cilvēku kaulus no dažādām kapsētām, lai risinātu apbedījumu vietu problēmas pirms dažiem simtiem gadu. Kauli sakrauti kaudzēs, kā malkas pagales. Katakombas atrodas tur pat zem Parīzes dzīvojamām mājām, un virszemē nekas neliecina, ka nedaudz vairāk, kā 10, un vairāk, metru dziļumā atrodas visai baisi skati. Šobrīd tūristiem katakombās ir pieejami tikai 2 kilometri, bet kopumā to ir desmitiem.
Apskate ir ātra, un atlikušo dienas daļu var pastaigāt pa pilsētu. Dienas izskaņā atkal sadalāmies un vēlāk atbraukušie ceļabiedri dodas savā maršrutā, bet mēs uz Svētās sirds katedrāles kalnu (Sacré-Cœur). Augstākā vieta Parīzē. Lai pilnvērtīgi izbaudītu kalna skatu, tad jāapmeklē arī pati katedrāle, jo tā dos vēl klāt pāris desmitus metrus virs kalna. Mēs baudām skatu tikai no katedrāles pakājes, bet arī tas ir tā vērts, lai te atnāktu. Saulei pazūdot aiz kalna, katedrāles priekšpusi pārņem ēna un vēsums, var kāpt lejā un apskatīt pēdējo objektu pa ceļam uz hoteli. Mulenrūža (Moulin rouge). Kā ceļabiedrs teica, vieta, kur skatīties seksuālā rakstura saturu tiešsaistē, jeb tas kā to darīja pagātnē un turpina darīt vēl šodien.
Ir noslēdzies divu nedēļu ceļojums un rīts no hoteļa līdz lidostai rīt kā “pa sviestu”. Sēžu lidmašīna un domās es jau Latvijā, kur tieši šajā brīdī notiek iegūtā maģistra grāda izlaidums. Ierodoties Rīgā būs jānoiet gar universitātes ēku un jāuztaisa izlaiduma bilde.
Labas divas nedēļas. Tiekas citos braucienos!